"Greinholma metode" atgriezās no Ukrainas, no Lvova.

Šajā sarežģītajā laikā tika rīkota spēle tur. Valsts atrodas karadarbībā, cīnoties par savu brīvību un neatkarību. Pilsētā laika pa laikam skan gaisa trauksmes sirenas. Nakts laikā ir komendantstunda, un centrs izskatās tumšāks nekā parasti mierīgajā laika periodā.

Un šādā sarežģītā laikā mēs runājām par patiesību: par jūtām, godīgumu, cilvēcību.

Jautājumi, kas šoreiz uzplūda dalībniekos:

· Kā nepārdzīvot vainu par izvēli?

· Vai līderis ir godpilna tituls vai smaga nasta?

· Kā nepieļaut kaitējumu cilvēkam ar savu "labo" izvēli?

· Vai ir atšķirība starp rūpēšanos par cilvēku un žēlsirdību pret viņu?

· Kas ir spēcīgāks - vārdi vai darbi?

Spēles galvenā frāze attēlā: "Vai tā ir jābūt vai Rūpēšanās?"

Vienmēr ir interesanti novērot, kā dalībnieki cenšas izteikt cilvēku kvalitātes ciparu formātā, cerot pildīt vienu no spēles raundiem. Šoreiz puišus apturēja vadītāja jautājums: "Vai jūs arī novērtējat meitenes ar 10 punktu sistēmu, izmantojot 8 kritērijus?"

Šoreiz spēle, tāpat kā daudzas citas, bija par:

· iepazīšanos ar sevi

· jautājumiem sev un par sevi

· atbilžu sniegšanu uz svarīgiem jautājumiem.

Man kā spēles vadītājam vēl joprojām atskan šis neparasts ukraiņu vārds - "Turbota" (rūpēšanās). 

Ir par ko padomāt...